Skyforger
Senprūsija




1. Ei Skīja, Skīja

Ei skīja, skīja
Be jāu etskīja
Iz gillijas mistīkan
Jāu geltāinan laivīkan

Ei bratrīk, bratrīk
Tū bratrīke majs
Grēnzimai kvei laivīkan
Vērpimai kvei ziglīkans


2. Senprūsija

Ar rīta sauli debesīs
Sāk arājs pirmo vagu dzīt
Nadravas melnajā, zemē rūkdams, iet lemess

Sembas smilšainos krastos
Nāk ļaudis dzintaru lasīt
Tiks rotās tas kalts – Baltijas zelts!

Un Vārmē vai Skalvā
Būs alus vienmēr galdā
Ir gaidīts viesis sētā
Gan Galindā, gan Bārtā

Drosmīgas ciltis
Neizbrienami purvi
Necaurejami meži sargā šo zemi

Un sirmajie dievi
Strautos un pļavās
Ozolu svētbirzīs zaļās
Šeit visur tie ir!

Sudāvas tumšajos silos
Kur vilku bari siro
Vēl mednieks pēdas dzen
Tas bija viss tik sen

Bet no tā vairs nekā nav
Pīšļi un prauli, smiltis un kauli

Senprūsija
Baltu slava un gods tā reiz bija
Varoņus izauklēja
Par viņu tie asinis lēja

Senprūsija
Senču asins te lija
Par savu dzimtu un sētu
Un mūsu ticību svētu

Lai arī no tā vairs nekā nav
Kā vien pīšļi un prauli

Mūsu sirdīs viņa vienmēr būs
Jo atmiņas, tās neizzūd


3. Sudāvu Jātnieki

Garām purviem un melnām slīkšņām
Cauri mežiem un bieziem brikšņiem
Pāri pakalniem un pāri laukiem
Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo

Es esmu šķēps, ass un griezīgs
Esmu bulta, kas spindzot trauc
Es esmu mednieks mežu dzīlēs
Tauru balsis mani sauc

Sudāvu jātnieki
Trakajos zirgos
Krēpēm plandot
Šķēpu asmeņiem mirdzot

Sudāvu jātnieki
Kareivji brašie
Kā vanagi trauc
Kumeļos ašos

Tas kas dzimis šai skarbā zemē
Piedzimis, lai būtu brīvs
Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks
Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs

Es esmu zobens abpusgriezīgs
Malduguns, kas pēdas jauc
Es esmu vilks tumšās naktīs
Uz mēnesi kas skaudri kauc

Mūs nesaliekt, mūs nepievērst
No zemes šis mūs neizdzēst
Kur asins lejas
Sudāvi nāvei sejā smejas

Un kad laiks mans pienāks
Pie tēvu tēviem doties
Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties
Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos
Un dižos taurus dzenot, suņi ries


4. Tagad Vai Nekad

[Prūšu lielā sacelšanās 1260 - 1274]

1260. gadā pie Durbes
Tas viss sākās
No Lietuviešiem Ordeņbrāļi
Tur trūkties dabūja kā nākās

Asiņaina gaisma aust
Melni kraukļi nāvi krauc
Kakla kungus gana ciest
Viņu maz, mūsu daudz

Tikai tagad, tagad vai nekad
Prūsija atmosties!
Tikai tagad, tagad vai nekad
No ceļiem piecelies
Tikai tagad, tagad vai nekad
Laiks zobenus jozt
Tikai tagad, tagad vai nekad
Uz nāves cīņu Prūsija most

Viens par visiem, visi par vienu
Šķēpu mežs, vairogu siena
Šo uguni vairs neapdzēst
Vētru pļaus, kas vēju sēs

Atceries viņu vārdus:
Herkus Monte, Glape, Auktums
No Bārtas Dīvans un pie Kulmas
Vēl ar Ordeni cīnījās Skomants

Kā traki suņi zemi tie plēš
Gadu gadiem uz kakla mums sēž
Vairs ne pēdas neatdosim
Brīvību mēs atkarosim!

[English translation:]

[Now Or Never]

[The Great Prussian Uprising 1260 - 1274]

It all began back in 1260
At a place called Durbe
Where knights of the Teutonic Order
Were defeated by Lithuanians

The bloody dawn is rising
The black ravens are calling out for death
We were tolerated enough by slave lords
They are few, but we’re in numbers

Only now, now or never
Prussia wake up!
Only now, now or never
Rise from your knees
Only now, now or never
For the last stand
Only now, now or never
It’s time to raise our swords

One for all and all for one
The forest of spears and wall of shields
This fire can’t be quenched anymore
The storm will reap the one, who sows the wind

Remember their names:
Herkus Monte, Glappo, Auktumo
Diwanus from Bartia and there at Kulm
Skomantas fought Teutonic Order

Like mad dogs they tear our land apart
For years they sit on our backs
We aren’t giving away a inch of land anymore
Our freedom we are taking back!


5. Herkus Monte

Sudrabs un zelts
Nespēj izmainīt to
Visu kas celts viņa sirdī
Un kalts
Senajās dziesmās
Senču valodā, svētuguns liesmās

Dzintars un zīds
Tie laimi nenes
Ja cilvēks nav brīvs
Pats savā zemē
Spīd spožāk saule un mēness
Zem dzimtenes plašās debess

Herkus Monte
Ir viņa vārds
Herkus Monte
Teitoņu lāsts
Herkus Monte
Tavu ceļu, kurš ies
Lai tad zin tas
Atpakaļ nepagriezties

Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet
To vairāk nenoturēt ciet!

Nodrebēs sirds
Šaubas vēl māks
Kļuvi tu stiprs
Jo biji trausls un vārgs

Varbūt nav grūti mirt, ja zini par ko
Dzīvība ir jāziedo

Bet cik būs tādu, kas atteiksies
No vieglas dzīves cīņas labā
Cik gan būs, kas piecelsies
Kad viņa biedrus dubļos bradā!?


6. Rāmava

Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe

Sen swaise spartin, sen swaise warrin
Sendais mans wissans, spartinais wissans

Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs
Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod
Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks
Pie viņa mirušie sev ceļu rod

Anzanas spartin, anzanas warrin
Sendais mans wissans, spartinais wissans

Ik dienas tur mūžīgo uguni kur, vaideloši
Un vaidelotes nāk saulgriežos, vainagus vīt
Tas kurš spēj runāt ar dieviem un zin viņu gribu
Pats Krīvu Krīvs tai Rāmavas svētbirzī mīt

No senseniem laikiem simtgadu ozols
savas saknes tur pleš
Trīs dievu tēli, mēmi un cēli, pie tā ozola sēž
Vienam liesmojošs kronis
Otrs jauneklis stalts
Trešs, ar garu bārdu
Galvā līķauts tam balts

Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe

Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs
Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod
Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks
Pie viņa mirušie sev ceļu rod…

[English translation:]

The great thundergod Perkuns
Our great god

With your power, with your might
Unite us, strengthen us!

The first one is Perkuns, Thunderer of the Sky
Then there is Potrimpus, the one who gives blessings to the earth
The third one is old Peckols, the ruler of the Underworld
Into his realm the deceased find their way

The power of the Oak, the might of the Oak
Unite us, strengthen us!

Daily the everlasting fire are kept burning there by the priests
And priestesses come there in midsummer to make crowns from the oak leafs
And the one, who can talk with the gods and knows their will
The Krive Krivaito himself lives in that sacred grove of Romuve

From ancient times the century old oak grows there
Three idols of gods sit by that oak, mute and noble
One has a burning crown
Another is a strong young lad
The third has a long beard
And a shroud covers his head

The great thundergod Perkuns
Our great god

The first one is Perkuns, Thunderer of the Sky
Then there is Potrimpus, the one who gives blessings to the earth
The third one is old Peckols, the ruler of the Underworld
Into his realm the deceased find their way...


7. Lepnums Un Spīts

Kā melna čūska pie mums līda kristietība
Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda

Romā saveidota
Muļķiem ticība dota
Un dieva vietnieks uz zemes
Kas nu tik rīkos un lems

Bet aiz skaistiem vārdiem,
Zelta rāmjiem ar mocekļu tēliem
Mirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem

Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts
Jo bija mums sīkstums, lepnums un spīts
Un vēl arvien tautas dziesmas te dzied
Par mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet

Cik svētvietu nopostīts
Ozolu nocirsts, akmeņu saskaldīts
Bet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc
Un saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs

Mūsu sīkstums, lepnums un spīts

Un kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž
Ir tautas spēks tais senču zīmēs,
par mūsu dieviem tās pauž

Bet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt
Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir


8. Divi Brāļi

Par laikiem, ko neviens vairs neatceras
Būs tas sen aizmirstais stāsts
Kā pār jūru te atnāca ļaudis
Un uz dzīvi Prūsijā apmetās

Tos atveda divi brāļi
Videvuds un Prūtenis
Bij’ viņu vārdi
Un deva tie prūšiem likumus
Un trīs dievus, ko turēt par svētiem
Kļuva Videvuds tad par virsaiti
Bet viņa brālis pirmais vaidelots, krīvu krīvs

Un kad palika brāļi sirmi un veci
Tad sasauca Rāmavā ļaudis
Un lika tiem sacīt
Pie sevīm tagad dievi mūs sauc

“Abi vecie vīri paņēma viens otru pie rokas, un ar dziesmām devās ugunī un sadega.
Un notika tā, ka visā Prūsijā vēl pēc tam daudzās vietās pielūdza viņus kā dievus.”

Baltus zibeņus
Pērkons spēra
Uguns upuri
Dievi sev ņēma

Svētajai ugunij
Ziedojās dzīvs
Virsaitis Videvuds
Un Prūtenis, krīvu krīvs


9. Melnās Buras

Tai naktī kad nespīdēja, neviena no zvaigznēm
Vētra izdzina krastā kuģi, kuģi ar melnām burām
Melnajās burās auroja vējš
Kā bezcerība tas dvēseli plēš

Izkāpa krastā savādi, melni jūrnieki
Kā rēgi tie tagad tur stāv, stāv ar līķa bālām sejām
Melnajās burās auroja vējš
Kā bezcerība tas dvēseli plēš

Skanēja zvans visu cauru nakti
Dega sveces trauslām liesmām
Tur salaulāja jaunu pāri
Klusumā, bez kāzu dziesmām

Bet no rīta atrada līgavu
Guļot zārkā, altāra priekšā

Vēl ilgi bez apstājas trakoja vētra
Sapūta smiltis no tuvējām kāpām
Mira ļaudis un sagruva mājas
No ciema uz ciemu melna sieviete gāja

Kas bija vēl dzīvi, tie raka kapus
Lai mirušiem paši drīz nogultos blakus
Melnajās burās auroja vējš
Kā iznīcība visas pēdas tas dzēš


10. Nekas Nav Aizmirsts

Bezmiega naktīs
Nāk drūmas domas
Kā lietuvēns prātu tās nomāc

Cik daudz kas ir bijis
Cik asiņu lijis
Par brīvību cik atdots ir dzīvību

Bet aizvien cilvēks sev
Niknākais zvērs
Sāpju un ciešanu vēl pilns nav mērs

Kur liekulība, kur patiesa sirds
Un kā var gribēt par meliem kāds mirt

Bet tauta pret tautu
Aizvien naidu jūt
Jo tikai par “cilvēku” neviens nevēlas būt

Un taisnība vienmēr
Tam kam ir spēks
Tas visu kas neērts
Steidz no vēstures dzēst

Bet nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt!
Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt!

Jo vēsture paliek, lai kā viņu slēpt
Kā grāmatai lapas to neizplēst
Vai tad par velti tie cilvēki bija
Vai tad par velti viņi mira, viņu asinis lija?
Lai sejas un vārdus neviens neatceras
Tomēr turpina dzīvot viņi leģendās
Dzejā un mūzikā

Piemiņa svēta mūžam lai ir
Varoņiem par brīvību kritušajiem

Nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt!
Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt!


11. Rituāls



12. Zem Lietuvas Karogiem

Deg Zemgalē pilskalni
Ugunīm sārtām
Iet projām Zemgaļi
No dzimtajām sētām

Tā deg arī Prūsijā
Un tukša kļūst zeme
Bet ir vēl kas cīnās
Nost ieročus nemet

Zem Lietuvas karogiem
Tie stājās
Visi
Kas ir karotāji
Par taisnību
Par senču ticību
Par Tēvzemi un brīvību

Grīnvaldes kaujā
Nāks ordenim gals
Bet nebeigsies cīņa
Kamēr vienmēr būs kāds

Vienmēr kāds, kam atkal kaut kas skauž
Vienmēr par maz, nekad par daudz
Kas citiem mierā dzīvot nevar ļaut
Tiem važas kaļot, āmurs klaudz

Lietuvas debesīs vanags skrien brīvs
Vēl cīņa nav galā līdz pēdējais varonis dzīvs!

Per lygius laukus
Per vieskelelius
Jaunas bernelis vainialen joja

Vai sustok, sustok
Zirgu sustabdyk
Sava teveliam sudiev pasakyk

Negaliu sustot
Zirgu sustabdyt
Sava teveliam sudiev pasakyt

Per lygius laukus
Per vieskelelius
Jaunas bernelis vainialen joja

Vai sustok, sustok
Zirgu sustabdyk
Sava brolaliam sudiev pasakyk

Negaliu sustot
Zirgu sustabdyt
Sava brolaliam sudiev pasakyt


Edgars "Zirgs" — Bass
Pēteris "Peter" — Vocals, Guitars
Edgars "Mazais" — Drums
Alvis — Guitars, Vocals (backing)


Lyrics in plain text format



Main Page Bands Page Links Statistics Trading list Forum Email Zenial